Džatinga

Indija

Džatinga ciems kalnos no Indijas štata Assam jau sen saņēma iesauku "putnu kapsēta." Katru augustam debesīs virs vietējās ielejas ir lieli ganāmpulki putnu, kuri ar kliedzieniem krīt uz zemes. Masveida pašnāvības turpinās dažas dienas pēc kārts, daži putni tiek nonāvēti, pārējo, it kā hipnozes reibumā, atļaujas lai tu paņemtu viņu rokā. Lauksaimnieki nosaukuši  šo biedējošu parādību "putnu krišanas nakts", un vakaros sanāk ap ugunskuru un vēro praktiski nebeidzamo putnu krišanu. Indieši uzskata, ka tā ir Dieva dāvana.

Ornitologi daudzus gadus pēta šo fenomenu. Saskaņā ar vienu versiju, visai vaina - ģeofiziskā anomālija kas noved putnus no kursa. Vēl viena ideja ir tāda, ka putni nokļūst ietekmīgajās vēja straumēs, zaudē spēku, un viņu aizpūš virzienā uz ciematu. Redzot ugunsgrēku putni metas uz gaismu un neaprēķinot attālumu mirst.

 Leļļu sala

Meksika

Nokļūt šajā baisinošajā valstībā var ar laivu braucienu uz slaveno Sočimilko kanāliem. Jaukais skats iepriecinās filmas ‘’Chucky the killer doll’’: katrs koks, un katra ēka uz salas ir pārklāti ar  lellēm ar tukšiem acu dobumiem, lellēm bez rokām un kājām un lellēm bez galvām. To visu sastrādāja puisis vārdā Džulians Barrera. Reiz, kad meitene noslīka kanālā, viņš nejauši atrada tajā vietā lelli. Uzskatījis, ka rotaļlieta tiek savienota ar mirušās garu, Barrera atstāja to uz salas. Un tad atrada citu lelli. Un vēlāk nevarēja apstāties, turpinot krāt lelles kuras tik izmestas uz nākamajiem 50 gadiem.

Psihiski slimais meksikānietis ( starp citu, viņš mīlēja likt kaklasiksnu) pat uzcēlis būdu uz salas, kur viņš apmetās.  Rotaļlietu kolekcija turpināja augt. Tiklīdz sala pēkšņi aizgāja zem ūdens (Meksikā, tas dažreiz notiek), un drīz parādījās atkal, tās pasažieris bija jau pazudis. Tur ir tikai lelles, kuras aplūkot brauc nevienaldzīgie pret šausmenēm tūristi.

Vinčesteru māja

Kalifornija

160 istabas, 40 kāpņu un liels noslēpums. Re ko piedāvā par sevi ‘’Vinčesteru māja’’ – milzīga savrupmāja iekšā San Jose, kur dzīvoja psihiski slima atraitne un vesela spoku ģimenīte. Tas viss sākās ar to, ka Sāra Vinčestera zaudēja viņas vīru un mantojusi  vairāku miljonu dolāru laimi. Vēlāk pie viņas ieradās mirušā gars, kurš teica sliktas ziņas: Nauda, ​​ko nopelnīta ar cilvēku kauliem, visi Vinčesteri  ir nolādēti, un spoki atriebsies. Salabt ar tiem var tikai sākot būvēt māju. Vēlams bez apstāšanās. Jo, ja āmuru skaņa pazudīs, sieviete mirs.

Sāra tūlīt ķērās pie darba. Jaunatklātā miljonāre nopirka vecu māju Kalifornijā un nolīga darbiniekus. Mājā sāka parādīties jaunas telpas, gaiteņi, balkoni un slepenas ejas . Stāvos parādījās kāpnes, kas bieži veda uz nekurieni –ar laiku paliekot traka, misis Vinčestera cerēja novirzīt sekojošos viņai spokus no pareizā ceļa. Māja auga, būvniecību neapturēja vairāk nekā uz dienu, un ilga līdz pat 38 gadiem! Šodien, šajā grandiozajā savrupmājā notiek tūristu ekskursijas. Noiet no grupas nevar- jo pazudīsiet labirintā baisminošajās istabās, kurās, kā saka, spoki joprojām gaida savus upurus.

Tilts Overtoun

Skotija

Vecais arkai līdzīgais tilts atrodas netālu no Skotijas ciemata Milton. Blakus viņam - milzīga Overtoun savrupmāja, kas varētu kļūt par  patvērumu desmitiem nelaimīgiem spokiem. Bet mājai mums nav pretenziju, bet pie tilta ir. XX gadsimta vidū uz viņa sāka notikt dīvainas lietas: dučiem suņu pēkšņi metās no 15 metru augstuma, krita uz akmeņiem un nositās. Tie, kas izdzīvoja - atgriezās un mēģināja vēlreiz. Tilts ir pārvērties par reālu "četrkājnieku slepkavu  ."

Desmit gadu garumā uz tilta tika nogalināti vairāki simti suņu. Visi no viņiem nolēca no vienām un tajām pašām  margām. Kas stūma suņus bezdibenī , neviens nevarēja saprast. Atklāt briesmīgo noslēpumu mēģināja zoologi, veterinārārsti un citi eksperti. Tad drīz kļuva skaidrs, ka zem tilta dzīvo žurkas un ūdeles, kas varētu virzīt medības suņus . Bet tur ir vēl viens variants - teiksim, tilts atrodas uz robežas starp dzīvo pasauli un mirušo. Saoduši kaut ko paranormālu, suņi gāja ‘’uz pēdām’’ un viņu nāve bija kā sods par ziņkārību.

Pilsēta-spoks San Ži

Taivāna

Grezns kūrorts krastā tika uzcelts speciāli vietējiem bagātniekiem. Mājās bija futūristiskā stilā ar apaļām telpām un izliektām kāpnēm, kas paredzēts tiem, kas ir noguruši no parastās dzīves. Tomēr būvniecības posmā, kļuva skaidrs, ka San Zhi ir nolādēts. Desmitiem strādnieku mira ar dīvainos apstākļos: salauzot kaklu, krītot no augstuma (pat piesieti  ar trosi),gāja bojā zem nobrukuša ceļamkrāna. Netālu iedzīvotāji bija pārliecināti, ka pilsētā dzīvo ļaunie gari. Bija sirdi plosoši stāsti par japāņu "nāves nometni", kas kādreiz bija šajās vietās.

1980-to gadu beigās, būvniecība apstājās. Investori ir gaidījuši ka "Kosmoss" Apartment San Ži atradīs savus pircējus, bet sarunas beidzās ar neko. Uzzinājuši par ļaundarības iezīmēm šajā vietnē, māņticīgie taivānieši atteicās investēt nekustamajā īpašumā. Tādā rezultātā, kūrorts pamazām pārvērtās spoku pilsētā. Apaļās mājas ir drupās, skaistas pludmales kļuva tukšas, aizauguši ar nezālēm celiņi. Valdība pat vēlējās nojaukt pamesto kūrortu, bet  tos apturēja protestu viļņi: vietējie baidās, ka pēc iznīcināšanas mājas ļaunumi nāks uz tuvējo ciemu. 

Povelgija sala

Itālija

Mazā sala Povelgija netālu no Venēcijas ir pilna briesmīgu nostāstu. Jau vairākus gadu desmitus XIV gadsimtā, laikā plosījās pasaules, "Melnā nāve" uz šejieni tika atvesti cilvēki inficēti ar mēri - neārstējami slimi pacienti, kam nebija nekādu izredžu izdzīvot. Šeit, uz salas, tika organizēta "brāļu kapi", kurā tūkstošiem līķu tika aprakti. Ir versija, ka līķi nav apglabāti, bet gan sadedzināti, no kā augsne Poveglijā sastāv no 50% pelnu.

Tomēr tas ir tikai šausmu sākums. 1922.g. uz salas atradās psihiatriskā slimnīca. Gandrīz visi viņas pacienti drīz sāka sūdzēties uz galvassāpēm un ciest no murgiem , ka klīnika ir burtiski pildīta ar mirušo spokiem. Bet tas bija tikai galvenajam ārstam uz rokas, kurš baroja slimniekus ar dažādām tabletēm un nodeva tos eksperimentiem.Uz salas joprojām palika vecas ēkas ar asins traipiem logos, gultām un medicīnas iekārtu atliekām. Ir arī zvanu tornis (tagad tas kalpo kā bāka), no kuras saskaņā ar leģendu, nometās stāsta finālā psihiski slimais ārsts.

Mērijas Kingas strupceļš

Edinburga

400 gadus atpakaļ kvartāls ‘’Mērijas Kingas’’ (tā sauca lielāko daļu māju īpašnieci) bija viens no dzīvākajiem Edinburgas kvartāliem. Viss izmainījās, kad uz pilsētu uznāca mēris. Ir leģenda, ka valdība savāca visus slimos vienā rajonā un uzcēla apkārt lielu ķieģeļu sienu. Epidēmijas laikā cilvēkus veda uz Mērijas Kingas strupceļu, un viņi nomira, palikuši bez jebkādas palīdzības. Starp viņiem bija arī meitenīte Ennija, kuru atņēma vecākiem un ieslodzīja ‘’ mirušo pilsētā’’, jo viņa bija inficēta. Ir zināms, ka tikai puse leģendas ir izdomāta. Īstenībā nekāds sienas nebija, tomēr kvartāls kurā turēja visus slimos eksistēja.

Šodien Edinburgas pazemes kvartāli, kuriem pa virsu sen ir uzcelta jauna pilsēta, pārvērtās par tūristu atrakciju. Un tāpēc pārstāja būt biedējoši. Akmens labirintos labāk neiet bez gida un lukturītī labāk ielikt jaunas baterijas – pazemē nav ko darīt bez gaismas. Ir nostāsti, ka Mērijas Kingas strupceļš ir pilns ar spokiem, bet dažus ‘’laimīgos’’ ķer aiz ceļiem mazulītes Ennijas spoks.

Aokigahara mežs

Japāna

Drūms mežs pie pamatnes kalna Fuji(Japāna) būtu derīgs priekš filmēšanas ‘’ The Blair Witch Project’’. Caur bieziem kokiem nacionālajā parkā gandrīz nav redzama saule, šeit cilvēkiem vairs nestrādā kompasi. Paši japāņi sauc šo vietu -"pašnāvnieku mežs":1950-tajos vairāk nekā pieci simti cilvēku klusā biezoknī aizgāja no dzīves.  Ar pašnāvību skaitu priekšā Aokigahara ir tikai tilts, "Golden Gate", kas atrodas Sanfrancisko.

Plākšņu vietā "Nemetiet atkritumus!"  mežā stāv sludinājums ar lūgšanām padomāt par radiem. Visur  stāv psiholoģisku dienestu numuri . Notiek video novērošana. Bet cilvēki (visbiežāk nomocījušies ar ofisa dzīvi- biroja darbinieki, kas valkā biznesa uzvalkus), turpina mirt regulāri: mierīgie tūristi laiku pa laikam paklūp mežā uz līķiem vai uz tabletēm un virvju cilpām. Īsāk sakot, patīkamu pastaigu!:)