Bad Boy Bubby (1993)

Stāsts par personāžu vārdā Bubby, kurš 35 savas dzīves gadus ir pavadījis ieslēgts mājas pagrabā, kur viņu turēja paša māte. Čalim tika ieaudzināts, ka ārpasaulē gaiss ir saindēts un ka atstāt māju ir grēcīgi, bet šāda kārtība tiek izjaukta, kad mājās atgriežas Bubby tēvs. Nonācis ārā viņš uzsāk unikālu ceļojumu un sastop daudzus cilvēkus - daži domā, ka viņš ir traks, citi, ka viņš ir vislieliskākais cilvēks uz pasaules. Lai gan filma satur komēdiju elementus, nepamet sajūta, ka viss ir nepareizi un drusku šizīgi. Tomēr filma ir traģiska un ģeniāla vienlaicīgi un sniedz ieskatu cilvēka psiholoģisko traumu iekšējā pasaulītē.

Red, White & Blue (2010)

Filmas mainīgais noslēpums ir tik pat skaists, cik neglīts. Kontrastu starp skaistu, patiesu mīlestību un izvarošanu, vardarbību un atriebību diez vai var ilustrēt labāk kā to izdarīja filmas režisors. Filma ir kā mākslas darbs, kas sastāv no trim daļām - sarkanās, baltās un zilās. Katra krāsa simbolizē vienu galvenajiem varoņiem, kuri satiekas attiecību trijsturī, kurā neviens no viņiem nav ne labs, ne slikts. Filma liek sevi skatīties pacietīgi un beigās par to apbalvo savu skatītāju.

Auschwitz (2011)

Filmas režisors Uve Bolle jau ir bēdīgi slavens ar savām vardarbīgajām filmām, kuras bieži vien bija balstītas uz kaut kādām video spēlēm. Taču pēdējā laikā viņš ir mainījies un režisora veidotajās filmās ir parādījusies kaut kāda sirdi žņaudzoša sajūta, kas visbiežāk atspoguļojas tajā pašā nežēlībā. Šī gada filmā rēžisors ir atveidojis slaveno nacistu koncentrācijas nometni Aušvicē. Filma ir pa pusei dokumentāla, pa pusei mākslinieciska. Tā ir sadalitā trīs daļās - pirmā un trešā ir dokumentālās, kas rāda intervijas un ainas no nometnes. Savukārt otrā daļa ir visgrūtāk skatāma, jo attēlo nometnes ikdienas rutīnu - sākot ar garlaikotajiem nacistu apsargiem un beidzot ar nevainīgu cilvēku sadedzināšanu un nosmacēšanu gāzes kamerās. Filma būtu jāredz visiem, lai tas nekad vairs neatkārtotos.

Man Bites Dog (1992)

Franču radīts mākslas darbs ievedīs jūs kāda cilvēka vārdā Benoit dzīvē, viņš ir sērijveida slepkava. Bet viņš nav sērijveida slepkava, kādu tu esi pieradis filmās redzēt. Viņam nav vienota nogalināšans rituāla. Benoit nogalinās savu upuri tajā brīdī vispiemērotākajā veidā - sākot ar vienkāršu nošaušanu un beidzot ar kādas kundzītes nobiedēšanu līdz nāvei. Benoit ir slims, sadistisks un viņš nekad nenožēlo savu rīcību.

Begotten (1990)

Viena no visu laiku dīvainākajām un nesaprastākajām filmām. Filmā nav neviena dialoga, vien ainas, kas mainās un attēlo visneparastākos un dīvainākos notikumus - tajā tiek apspēlēti radīšanas mīti, reliģiski simboli utt. Ir arī tādas ainas, kas liks tavam kuņģim apdomāt, vai viņš vēlas paturēt uzņemto ēdiena saturu vēl sevī. Ne jau tāpēc, ka tās attēlo asinis un iekšas (filma vispār uzņemta senlaicīgi melnbaltā veidā), bet gan sava vizuālā noformējuma dēļ, kas katram skatītājam rada citas izjūtas. Ir grūti aprakstīt, kas šajā filmā ir tik šķebinošs. Lai nu kā, filma ir sava veida mākslas darbs, kas aicina tikt novērtēts.